Dārza matemātika
Domāju, ka to ir piedzīvojis ikviens kaislīgs dārznieks. Šobrīd gan nedaudz nožēloju, ka aiz pirmā iestādītā auga nepaņēmu minūtes pauzīti. Lai iedzertu ūdeni. Tā man parasti saka, kad esmu ieskrējusies.
Pauzītē būtu paņēmusi lapiņu un piefiksējusi visu, kas rakstīts uz auga poda vai šiltītes. Protams, ka tajā mirklī domāju, ka atcerēšos. Kā tad. Mirklis, kad šķiet, ka atcerēsies. Tomēr atmiņa pieviļ. Nav iespējams un nevajag atcerēties visu, tomēr svarīgas lietas, manuprāt, ir vērts piefiksēt. Jo tas ir līdzīgi kā ar mērķiem, ja tu skaidri definē un tos uzraksti, tie jau kļūst par konkrētiem uzdevumiem. Un tas palīdz paskatīties uz situāciju no cita skatu punkta. Es šobrīd labāk zinātu, kuras rozes bagātīgi zied un ir vērts tās ieteikt citiem. Man nevajadzētu stundām meklēt, lai atcerētos, kurā gadā es nopirku konkrēto augu un kur to esmu iestādījusi.
Šobrīd, veicot dārza inventarizāciju, man iespējams būtu citādāks skatījums uz vēlmēm pavasarim, dobju pilnveidošanu. Vai labāks? Nezinu. Citādāks. Katrā ziņā es būtu priecīgāka, ja tomēr man šie pieraksti būtu. Kāds varbūt domās, kādēļ? Ziedi ziedēs arī bez pierakstiem. Piekrītu, ziedēs. Bet tad, kad es kārtējo reizi gribu papildināt savu dārzu ar kaut ko jaunu, es gribu būt pārliecināta, ka tas tiešām būs kaut kas jauns.
Ļauties eksperimentiem.
